|
|
|
|
|
|
|
| | Lūgšana vējam | Autors - Arturs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zem lietus ārā pusnaktī ir iets
Sauli debesīs celts.
Manas rokas sāpju putnu tūrējušas
Uz dzīves malas lielās ēkas jumta
Un ne mīlestības vairs virs manis,
Nekā cita, tikai aukstas lietus lāses.
Es lūdzu vējam kaisli:
-Ņem mani līdz un dziedē manu sirdi!
Tev vienīgajam nav vienalga,
Kas notiek un kur esmu.
Es kā trausla ziedlapa jūtos,
Un ik diena smagāka priekš manis,
Līdz vājumā es kritīšu.
Zeme pieņems mani, tā sapratīs.
Jau vairākas dienas līst lietus,
Bet pusnaktī iets sauli debesīs celt...
Ko vēl var vēlēties?
Viss ir tepat, viss ir uz vietas,
Smagie riteņi zem kājām
Un dvēsele viegla.
Papēžus lauž sirdsapziņa mana
Tumšā tunelī ejot ar cerību gaišu.
Sastindzis nekustu no vietas,
Dzirdu pilienu atskaņu peļķēs.
Viss slapjš un kājas mirkst ūdenī,
Es slīkstu, aizeju tumsā ...
Bet tomēr pusnaktī iets,
Sauli debesīs celt.
Dzīva ir cerība mana. (28.05.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1037
Kopā:6150979
|
|
|
|