|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Agony of MySelf | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Agoniskā slimība Viņu beidza nost,tā nespēja cīnīties pret vienu
vienīgu vārdu-"liktenis"-,tā smeldza kā asiņaina brūce.
Agonija atņēma Viņai visus spēkus, tā pat vēlējās Viņu pakļaut
Nejūtības tīmeklī,bet Viņa nepadevās tai,Viņa netiecās pēc Tās,jo
zināja,ka Viņas agoniskā slimība ir Viņš-tāds pats Viņš,kā Viņa. Agonijas tīmeklī iepinies un apmaldījies.
Viņa-Viņu,Viņš;-Viņu-vienīgais pestītājs bija Viņu pašu agoniski depresīvā Mīlestība,kas kā slimība darīja elles mokas. Bet
bez kurām Viņi nevarēja.
Un taā pestīja-nebija,ne Viņas,ne Viņa-bija-Viņi-!!!
(24.05.2006) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1525
Kopā:6724940
|
| |
| |
|
Autori
