|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pārdomas | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav nekā patīkamāka, kā apzināties, ka atkal esi sevi atradis – atkal esi tu pats – vismaz sevī tu esi īsts. Nav svarīgi kāds esi uz āru, pats galvenais, ka atkal sevi pazīsti. Apzinies, ka neviens cits tev nav vajadzīgs, tev pietiek tikai ar sevi un, man pilnīgi pietiek ar sevi! Es mīlu to tukšumu, kas ir manī, tās krītošās zvaigznes un viņu radītās atblāzmas...
Man nāk smiekli par to, ko tūlīt teikšu – es atkal esmu kļūdījusies! Un šoreiz tā pamatīgi, bet tas nesāp it ne maz, jo šī kļūda neattiecās uz jūtām, bet gan uz cilvēku, kuram tās devu. To laikam ir grūti saprast – es savā blondajā galvā biju iedomājusies, ka esmu atradusi ideālu, varbūt kāda viņu tā varētu arī nodēvēt, bet nu tas nav mans ideāls, ne mazākajā tā izpausmē. Pēkšņi sapratu, ka pilnīgi neko nejūtu – tās jūtas, kas manī bija uzziedējušas ir nobeigušās kā mušas. Cilvēks ir tik stulbs, kad viņam uzkrīt rozā brilles. Tās ir tādas šausmas – šīs rozā brilles!
Un tagad es jūtos labi, pat ļoti labi! Man patīk, ka atkal esmu es pati – tā pati cietsirdīgā maita – un ticiet vai nē, man ir labi, pat ļoti labi! Cilvēki visu mūžu meklē patvērumu viens pie otra, jo nespēj sadzīvot paši ar sevi, viņiem nepietiek tikai ar sevi! Viņi ir nepilnības – tikai staigājošas pusītes! Turpretī es esmu viens vesels! Protams, arī man gadās errors sistēmā un tad es aizbēgu pati no sevi – aizbēgu pie kāda cita, bet drīz vien es saprotu, ka nekur nav tik labi kā pie sevis paša...
Kāds varbūt teiks, ka neesmu īsti normāla, bet, ziniet, man tas pilnīgi pie kājas! Es varu paveikt daudz vairāk, jo man nekur nav jābēg, neviens nav jāmeklē un pēc tam nav jālaiza savas brūces kā saplosītam sunim! Manī ir viss, kas vajadzīgs – jā, es atzīstu, ka neesmu bijusi laimīga, tā pa īstam laimīga – nu un tad – man ir labi kā ir! Un ne jau otrā cilvēkā slēpjas laime, bet gan katrā pašā.
Es nezinu, ko darīšu tālāk ar savām kuģa vrakam līdzīgajām attiecībām – patiesībā man pie kājas, kas ar viņām notiks, manis pēc, tās var vilkties man līdzi kā bundžas kāzu mašīnai, man tas grūtības nesagādās, tikai vēlreiz apliecinās, cik labi ir būt pašai ar sevi! Es nedarīšu itin neko, lai kaut ko mainītu – pārāk daudz esmu kaut ko darījusi – nafig man to. Ja kādam vajag, tad lai pats arī dara. Es neesmu žēlsirdīgā māsa – šajā pasaulē par visu ir jāmaksā...
Es mīlu sevi!!! Es mīlu tuksnesi!!! Es mīlu tās retās oāzes!!! Es mīlu sevi!!!
(12.05.2006) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
