|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es kaut ko radu... | Autors - Ontūns Mazpusāns
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
( iz “O.M.© arChīva” )
* * *
Es kaut ko ceļu, kaut ko radu,
No maizes (čut ne mirstot badu),
No stikla kausēta un ledus,
Kā šūnas, pilnas viršu medus...
Es aumež cienu, liecot galvu,
To, kurš no spoguļa šurp skatās,
Un pieķemmēju gludi spalvu,
Uz zemās pieres, viedi platās...
Ar šampi piegāzīšu vannu,
Kur Tevi, jaukā, peldināšu,
Tad - pirkšu "Nestē" benzīnkannu,
Un Lielpilsētu svilināšu...
...
Es paužu šitās blēņas visām,
Kas šosvētdien ir paguvušas,
Jau iztuntuļoties no cisām,
Un broksattēju padzērušas. ;)
* * *
Vēl šis/tas (t.i. – daudz kas) = O.M. BLOGĀ:
http://ontuns-m.blogs.lv
Iegriezies & ievērtē! ;)
(23.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
