|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans dzejolis | Autors - Zora
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es sēdu dīvānā
kailiem gurniem
un slapjiem matiem
un pretī stāvošais spogulis atbild
maniem klusajiem skatiem
ir vakarpuse
kaķis otrpus logam
kaut kur dziesma par Maskavu
un angļu valodas gramāmatas
cena- desmit lati
guļ man blakus dīvāna kreisajā pusē
un man gribas
vienkārši klusēt
un iznaudīt to
ka esmu
šeit
un tieši šeit
un ne citur
un ka esmu tieši es
nevis cita
es piecēlos
tad kad rokas no pazemes
mani žņaudza un sita
(02.04.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3949
Kopā:7011280
|
| |
| |
|
Autori
