|
|
 |
|
|
|
|
| | Sniega brīvība | Autors - Auša
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stāvot uz baltām kupenām
Kedas samirkušas.
Stāvot krasta malā
Sniegā robežas pazudušas.
Vēl tikai soli spert
Un sajukt starp tām
Krastā un ledū- robežām nospraustām.
Zilas debesis noraugās,
Bet pat tās mani neglābj.
Balti dimanti acīs laistās
Sals degunā maigi knābj.
Klusi pamests pilsētas centrā
Vējš tukšu maisiņu pie kājām glauž.
Klusi, kaut kur tur iekšā
Pamesta sirsniņa snauž.
Balta sniega brīvība
Pazudusi pilsētas ielās.
Baltas sirds dzīvība
Apdzisusi vientuļās dienās. (03.04.2006) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|