|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | N-tā pietura | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
es dzīvi nicinu un arī mīlēt vairos
jo viltu redzējis es vairāk, kā to spēju nest
būt atkarīgs no Tevis - tā es ļoti baidos
pie n-tās pieturas..kur gribi mani vest?
kaut zinu, šūpoles kā vienmēr - augšā, lejā
tik asaras, tās muļķes pāri vaigiem krīt
jau noticu,bet netieku Tev līdzi šajā skrejā
un arī to, ka labāk nebūs rīt..
ar smaidu atceries, cik labi mums ir bijis
un ļaujies priekam, dzīvē tā nav daudz
varbūt pēc gadiem, kad jau viss būs dzijis
es vēlētos - par draugu mīļu mani sauc.
02.02.2006
(20.02.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
