|
|
|
|
|
|
|
| | Es piederu sev! | Autors - Dziedātāja
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neaiztiec manus spārnus,
Nē, pat nepieskaries tiem!
Tu aptraipīsi tos ar savu tukšumu,
Un es vairs nespēšu lidot.
Nesaki vairs ne vārda,
Pat nemēģini čukstēt!
Tu nespēsi man aizliegt dzīvot un lidot!
Ļauj man, laid mani, neturi!!!
Ļauj man izplest baltos spārnus!
Tu nedzirdi, kā sauc mani tāles?
Un tā krītošā zvaigzne sauc, lai ķeru!
Tur pie tās spožās gaismas skan mana dziesma! (25.01.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1086
Kopā:6144896
|
|
|
|