|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es piederu sev! | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neaiztiec manus spārnus,
Nē, pat nepieskaries tiem!
Tu aptraipīsi tos ar savu tukšumu,
Un es vairs nespēšu lidot.
Nesaki vairs ne vārda,
Pat nemēģini čukstēt!
Tu nespēsi man aizliegt dzīvot un lidot!
Ļauj man, laid mani, neturi!!!
Ļauj man izplest baltos spārnus!
Tu nedzirdi, kā sauc mani tāles?
Un tā krītošā zvaigzne sauc, lai ķeru!
Tur pie tās spožās gaismas skan mana dziesma!
(25.01.2006) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
