|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Neviens nezinās | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neviens nezinās,
Kad sirsniņa skumst,
Kad skumjas māc
Un asaras birst.
Neviens nezinās,
Kad vientuļi jūties,
Kad gribas smieties,
Bet nevari, jo nav, par ko.
Neviens nezinās,
Kad grūti ir,
Kad gribas aizbēgt no visa
Un neatgriezties.
Neviens nezinās to,
Kas neskar pašus.
Neviens nezinās,
Kad otram ir skumji,
Kad gribas raudāt
Un iegrimt skumjās.
Neviens nezinās,
Kad bēdas māc,
Kad smaida vietā
Gribas raudāt, bet tu izliecies un melo.
Neviens nezinās,
Kā pietrūkst,
Pēc kā ilgojas
Un skumst tava sirsniņa.
Neviens nezinās to,
Kas neskar pašus.
(17.01.2006) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:20)Jaņčuk, piedod manu sarkasmu. Es negribēju tā hi hi Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:14)Bez smecera, jaunais cilvēks . Lai jau brauc no Latvijas, savādāk brūnās arī paliek mazāk, vairāk gaļas pašiem būs. Visi mēs esam izglītoti, bet vai tad to kādam vajag. Latvija ir bēdu ieleja....Sensid (viesis) (01.01.2020, 19:51)Ljunbernjaaks, raksti vēstules uz klosteri, atradīsi :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
