|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Joprojām... | | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
(Iz Ontūna M.© archīva, ANNO ~ 12.2005.)
Visgarākā nakts un visīsākā diena,
Vai arī – viss otrādi (kaut kad ap Jāņiem) ~
Tu esi joprojām tā pati, tā viena,
Caur sevi, caur mani un Saulgriežu māņiem.
Cik īsti Tu jauna, vai arī – cik gudra,
Nav svarīgi: galvenais – Tu taču esi ~
Pa dzīvi, pa darbiņiem, gluži kā skudra,
Joprojām (tāds ieradums) baļķēnu nesi.
Ar šarmantu vieglumu, aizmirstot sevi,
Joprojām (pa reizītei) arī - par spīti,
Un spurojies (parasti), ja kādreiz Tevi,
Kāds vēlētos pierunāt neskriet (līdz krīti).
Nu protams – tā nebūtu Tu, nepavisam,
Ja baļķēna svaram kaut reizīti ļautos,
Un atbalsta iespējai, kā kompromisam ~
Pret to Tu joprojām, šķiet, labprātāk kautos.
Tu nejūties “zirgā”, ja šķiet Tev, ka “šefot”,
Kāds atļauties varētu, redzot, ka grūti,
Var nākties ar baļķēnu plečukos blefot ~
Tu tādus joprojām “pa pieskari” sūti.
Pat zinot, ka – nav nemaz īpaši jautri,
No malas (joprojām) to nereti vērot ~
Tu nevēlies atļaut (ne lepnumā – kautri?),
Par baļķēna līdzsvaru paziņām sērot.
Bet – zini jau: neesi, nebūsi viena ~
Tu, sajūtot klātbūtni tiešu vai domās,
Sev šaubīties neļauj, joprojām: ne diena,
Tev nepaiet vientuļas “skudriņas” lomā.
Nu, palūk - šī Ziemsvētku naktis teju beidzas,
Kad zirņos tiek apēstas asaras dažas,
Un - dienas joprojām kā skudriņas steidzas,
Par rītdienu aizvakar piemirstot bažas.
...
Tu paņem šos vārdiņus (lai tie vai kādi),
Un, īpaši nelasot, sarullē tūtu,
Iekš kuras ber kreņķīšus, sāpītes, skādi,
Un - aizsvied tos projām, kā sapnīti grūtu!;)
P.S. Interesentiem (t.sk. – priekš anonīmas izlamāšanās) & lietišķai saziņai: @-mail: ontuns.mazpusans@cc.lv
(12.01.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2847
Kopā:7497034
|
| |
| |
|
Autori
