|
|
|
|
|
|
|
| | Akmens | Autors - Rupeklis
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es sēžu, bet seja kā akmens ciets,
Man dvēsele vārās,
Bet mutē ir miets.
Viscietākais akmens reiz saplaisā tas,
No aukstuma, karstuma, no bezjūtības.
Es pelēks, es zemē, es iegrimis,
Bet pāri man redzams ir apvārsnis.
Nāks Dauka, nāks Dullais,
Tas mani glābs,
Tas dvēselē stiprs, kaut fiziski “slābs”.
Tā kopā mēs abi,
Es muskuļots, ciets,
Un Dauka uz apvārsni,
Skatiens tam liegs.
Ja dvēsele cieta,
Tad beigas ir, vakars.
Ja dvēsele ir,
Tik tad dzīvei sakars. (07.01.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|