|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mazāk kontroles | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jo tālāk jo trakāk. No visām šīm dzīvēm es palieku nekontrolējams. No mani burtiski sprāgst ārā kaut kas tāds, ko es nevaru novaldīt. Tā ir impulsivitāte un kaut kas jauns. Ne velti mana kārtējā atziņa ir tāda, ka mēs esam atkarīgi no mūsu darbībām, ka mēs tām pakārtojamies. Brīžiem darbības notiek pašas no sevis. Un tikai atliek pabrīnīties. Un tas viss noteikti ir tādēļ, ka manī jau iekšā sēž tas pats zemiskais cilvēks kā visā masā, tikai es to nospiežu un lieku, mācu sev būt gaišam, jo tā uzskatu par pareizu. Tai pašā laikā, laikam jau tādēļ, ka es pārāk iedziļinos dzīvē un radībā, es sāku saiet biezpienā. Man patiešām liekas, ka es varu pēkšņi atbrīvot impulsivitāti un ieskriet stiklos, vai arī aiziet no visiem prom uz mežu. Tāpat vien. Redz, nezinu vai varu sevi saukt par mākslinieku, bet kādas mākslinieka īpašības manī noteikti ir. Tā ir nemiera sajūta ar sevi, ar citiem. Mūžīgie sentimenti, sajūsmas, sāpes, pārdzīvojumi. Tad vēl šis jūklis galvā, kas pats brīžiem sakārtojas. Viendien visu mīlot, citudien neieredzot.
Un pār visu pāri nāk mana jaunā dzīve, kas rodas pati man apkārt. Es parasti esmu pats veidojis savu dzīvi, bet tagad tā pati sāk veidoties. Jo lielāks tvēriens, laikam, jo mazākas kontroles iespējas. Mani pārsteidz apkārtējie cilvēki, notikumi, kurus es tieši neietekmēju. Sajūta, ka esmu nokļuvis citā dzīvē. Viss sarežģās un rodas jaunas, neparedzētas situācijas. Senāk, pat vēl pirms gada es katru situāciju biju paredzējis, man bija gatava katra reakcija, darbība, viss gāja pēc plāna. Tagad plāns ir sazarojies man neskaidros pavedienos. Redz, laikam, kad tu kaut ko dari, tas iegūst kādus apveidus un sāk dzīvot pastāvīgi. Tas ir tā kā glezna – tu to uzglezno, bet tā ietekmē pat var būt notikumus pēc simts gadiem. Tā arī tavi darbi, darbības, to sekas var dzīvot pastāvīgi un attīstīties, viss jau ir nosacīti saistīts.
Bet man reizēm paliek bail par to, par ko mani cilvēki tur. Redz, ideālismu var smelties manos darbos, kurus es rakstu par pasauli, kādai tai būtu jābūt, bet nevis manī, jo pats es esmu ļoti vienkāršs. Reizēm pat ir tik grūti noturēties līdzi savai ideoloģijai, bet redz, rakstot, es veidoju sevi. Bet tai pašā laikā es palieku tas pats cilvēks, kas kļūdās, kas dara pāri, kas ir reizēm necils un zems. Pat reizēm ļauns, bet to gan es ātri atgriežu. Un – protams, bieži vien nav tāda “labā” risinājuma, jo jebkurā gadījumā kāds cietīs. Tas ir tā, ka tu vienam pasmaidi, bet citam tas nepatīk. Tāpat kā, ka tu iedod pēdējo latu klaidonim tā vietā, lai to iedotu savam bērnam. Redz, tāpat es arī idealizēju, bet patiesībā dzīvē pārsvarā neizpaužos ar savu patiesību. Es rakstu “nedari tā”, bet dzīvē pārsvarā tik noskatos pasīvi uz notikumiem, aprobežojoties ar to, ka pats “tā” nedaru. Ar to es gribu pateikt, ka pats esmu ļoti nepareizs brīžiem, bet es to saprotu un ik pa laikam atgriežu sevi iedomātajās sliedēs.
Es varbūt varu ar saviem darbiem palīdzēt cilvēkiem ko atrast, palikt gaišākiem, bet kā ir dzīvē, es to pat nevaru pateikt, visdrīzāk, ka ir slikti. Esmu pārāk īpatnējs un pats vēl reizēm sev neizprotams.
Bet, tā nu ir ar to laika trūkumu, ka man ir mazāk laika sevi noregulēt. Respektīvi, viss notiek spontāni un neparedzēti. Reizēm bail. Bet vismaz virziens man ir ļoti skaidrs, kas visu padara vieglāku. Es tik vēl nesaprotu, kas šobrīd veidojas, jo jūtu kādas lielas pārmaiņas. Kaut kas notiek, mani paturot neziņā. Un notiek daudz un vairāk. Viss paliek mazliet nekontrolējamāks.
20.12.2003
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1015
Kopā:6163946
|
| |
| |
|
Autori
