|
|
|
|
|
|
|
| | Krixītim | Autors - Dainix
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es eju pa naksnīgo parku viens
Zvaigznes tik spožas, debess kā piens!
Remdējos domās... -
Kas bija? Kas notiek? Kas būs?
Vai dzīvē bez tevis, vēl kas man trūks?
Dzīvība tev dota un sirsniņa,kas pukst
Neļauj tai nodzist, neļauj tai sāpēs kust.
Asaras nelīdzēs,kad viss jau ir zudis,
Un šķiršanās mirklis par sirdsāpēm kļuvis..
Vai vērts tad mesties nāvei skavās?
Kas tavas sāpes mūžam klusumā glabās?
Sasodīts, NĒ! Dzīvei ir jēga!
Bet padoties - lūk tā ir īstākā sērga!
Turies un cīnies
Lai gan smagi esi vīlies..!
-------------------------------
Es radu sāpes, zinu es to..
Ak, ko lai es daru, kā lai mainu visu šo??
------------------------------------
Better be lonely...It's sadly..
No matter how hard it is..
It's best in the case of this...;(
(Kriksītim)Šis ir mans labākais dzejolis.. Ja jums šis nepatika, tad varat pārējos neskatīties – labāku tiešām nebūs.. (05.12.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|