|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Stoicisma pamatideja un pasaules izcelsmes nemeklējumos | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Īsa pārdoma. Stoicisms vēsta, ka cilvēkam nevajag uztraukties par to, kāda ir viņa dzīve un attieksme no pasaules pret viņu, bet gan vairāk vajag domāt par to, kā mazāk darīt pāri citiem. Vairāk vajag veikt labus darbus pret pasauli un apkārtējiem. Un viss tas tādēļ, ka cilvēka varā nav daudz darāms savas dzīves mainīšanai (liktenis), toties darīt labu ko citiem var gan. Darbība pret citiem var vainagoties ar panākumiem, bet panākt, lai pasaule, cilvēki būtu pret tevi labi, tas nav atkarīgs no tevis. Tad rodas secinājums no stoicisma tāds – mēs neveidojam savu likteni plašos vēzienos, bet citu likteni gan veidojam. Es varu pieņemt, ka globālā mērogā, ja visi būtu labvēlīgi savā starpā, tad pasaules liktenis arī būtu relatīvi labāks. Tai pašā laikā – iet runa par “būt mierā ar dabu”, bet var būt daba (liktenis, Dievs vai kā tml.) ir nolēmusi, ka mums ir jābūt nežēlīgiem pret atsevišķiem cilvēkiem, kā citi ir pret mums (daba taču visu ir paredzējusi). Bet te nu mēs stoicisma varā cenšamies salauzt to, ko it kā daba ir ielikusi mūsos (dabisko agresiju pret subjektiem vai ļoti daudzko utt.). Tātad, ļoti iespējams, ka mēs, cenšoties būt labvēlīgi, ejam pret likteni jeb to, kas mūs vada. Tātad, zināmā mērā šī stoicisma ideja ir diezgan pretrunīga. Tai pašā laikā tā ir tendēta uz harmoniju, tātad atzīstami, lai arī motivācija man ir neskaidra. Bet es arī pieņemu, ka tas ir informācijas trūkums manā šaurajās zināšanās par šo pasaules sapratnes veidu. Manas domas par likteni ir viegli aizskartas iepriekšējos rakstos.
Paralēli es vēlos atzīmēt savu viedokli par pasauli, visumu un eksistenci. Daudzi brīnās un lauza galvas par to, kā gan radies visums, kur ir visa sākums u.tml. Es ar to neaizraujos sarežģīt savas domas. Redzot, cik dažādas ir teorijas par šiem jautājumiem un neviena pat tā īsti nav apstiprināta kā reāla iespēja, rodas divi secinājumi un iespējas. Un abas ved pie viena – pie tā, ka mēs to nevaram zināt un izprast. Viena saka, ka mēs to varbūt vēl nespējam saprast, bet otra – ka mēs to nekad nesapratīsim. Pirmā iespēja, kādēļ mēs šos globālos jautājumus nesaprotam ir tas, ka pagaidām mēs neesam atklājuši kādu jaunu zinātnes vai izpratnes veidu, kas visu arī izskaidrotu vienā momentā, bet šai idejai es maz piesliecos. Otra iespēja ir tāda, ka mūsu prātā trūkst kāda visai nozīmīga “detaļa”, kāds domāšanas veids, kuram nav lemts tur atrasties. Tai pašā laikā, ja mēs tādu iegūtu, mēs vienā mirklī saprastu kā pašsaprotamu to, kāda ir visuma jēga un pamatprincipi, cilvēka būtība utt. Bet kādēļ tā mums trūkst – tas jau atkal ir filosofisks jautājums no tēmas – vai mūs kāds ir radījis, vai arī mēs esam radušies kādu likumsakarību rezultātā. Ja kāds mūs ir radījis, tad skaidrs, ka atbildes uz šiem jautājumiem mums nav jāzina, mums ir sadzīves problēmas risināmas (kas visdrīzāk ir jābalsta un ētikas un morāles principiem, lai gan, ja nebūtu haosa, mēs nonīktu dīkā labklājībā. Viela pārdomām). Atkal, ja mēs esam radušies kādu likumsakarību rezultātā, tad nu ne tik mēs nevaram to izprast. Kādēļ gan lai mums būtu izprotamas tik globālas lietas. Vai mūsu šūnām ķermenī ir zināms, ko viņas dara? Viņas tikai dara to, ko daba viņām ir paredzējusi. Un ir arī vēža šūnas, tāpat kā nekvalitatīvi cilvēki. Mikrokosmosa teorija tiek aizskarta ar vienu vēzienu. Tā lūk ir mana doma par pasaules izcelšanos, var būt tik mūsu prātā nav attiecīgā domāšanas veida, kas ļautu mums izprast ko tādu. Bet mēs jau nespējam atzīt ko tādu, kas nav racionāls, mūsu prātam aptverams, kas nav loģisks. Vārds loģisks mūs patiesi ierobežo. Bet bez tā mēs justos tik nedroši, bez loģikas, kas tad mums teiktu, ka viss ir kā vajag. Loģika ir glābiņš šim brīdim.
04.08.2003
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
