|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kādēļ morāle? | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kādēļ esmu morālists? Tādu jautājumu es izdzirdēju. Pats gan savā prātā.
Ja es agrāk tāds nebiju, tad pēdējos gados kaut kas ir mainījies. Tas kaut kas ir pasaule, kas maitājas un drūp ar katru gadu jo vairāk. Ja cilvēks pirms pāris gadiem būtu izbraucis un tagad atgriezies, viņš saprastu, ko es domāju. Bet man skumjais prieks, ka to jūt daudzi cilvēki.
Vide slīd ar katru mirkli uz leju. Visi degradējas un demoralizējās. Pasaule kļūst neciešami un skumji bīstama. Bet nevēlos es atkārtoties savā nostājā, tā jau ir minēta šur tur manos rakstos. Bet jautājums - kādēļ ir tik uzstājīgi spēcīga šī tieksme pēc moralizēšanas? Tas viss ir tādēļ, ka jo tālāk mēs drūmajā murgā grimstam, jo grūtāk būs tikt no tā ārā. Ir jābūt cilvēkiem, kas dara ko sabiedrības kopumā labā. Ir jābūt cilvēkiem ar maksimāli augstām morālajām vērtībām un tādiem jābūt pēc iespējas vairāk. Man pašam šīs vērtības nav ne tuvu maksimāli augstas, bet ir jātiecas uz tām, jācenšas būt dzidram. Jo kas tad būs, ja mēs visi būsim tie, kas lieto narkotikas, nododas noziedzībai, izmanto, nodzeras, apzināti un vienaldzīgi dara pāri u.t.t? Tad pasaule pārvērtīsies par vienu noziedzības un murgu perēkli, lai arī no tā mēs jau tagad neesam īpaši tālu.
Ja perspektīva un tagadne nebūtu tik drūma, diez vai es būtu savā filosofijā tik spēcīgi nosvēries uz morāli un tikumību. Tad es vairāk pievērstos cilvēku attiecību un cilvēka analīzei. Jā, laba draudzene saka: ”Valter, tu nemainīsi pasauli. Kādēļ tu esi tāds ideālists? Neliec visu pa plauktiņiem, bet dzīvo, tik traki nedalot!” Bet kā tad notiek pasaulē pārmaiņas? Vai ne tā, ka kāds cenšas un kaut ko panāk? Ja mēs visi padosimies un tik skumji noraudzīsimies uz visu vai izliksimies, ka viss ir kārtībā, noteikti nekas nemainīsies. Bet, lūk tā pa vienam otram savācās cilvēki, kas var rādīt kādu piemēru, virzīt sabiedrībā savas idejas, bet atkal – prātīgi un gudri. Viens cilvēks savā mūžā piramīdu neuzcels, bet daudzi gan. Mēs esam atbildīgi par vidi, kurā dzīvojam, mēs to paši veidojam, nepiedaloties. Mums jācenšas saturēt sevī smalko dzirkstelīti, kura mūsos brīžiem iemirdzas.
Tādēļ, ja es neredzētu, cik pasaule paliek netīra, es nebūtu pievērsies morāles problēmām, bet tā nav tikai mana problēma, bet gan visas sabiedrības. Un tas jau ir nopietns iemesls padomāt par to, kā mēs dzīvojam. Mēs veidojam sabiedrību un nevis sabiedrība mūs...
Izdevīgās atrunas.
Drīz jau nevarēs iziet uz ielas bez ieroča. Drošības nav. Katrs trešais domā kā ātri iegūt naudu. Nelaimīgie tie, kam nākas un nāksies braukt ar sabiedrisko transportu nevis ar auto. Sabiedriskajā transportā - pastiprināta bīstamība. Narkomāni, kabatzagļi, tiem līdzīgie, kam naids uz visu pasauli par to, ka tie neko nav darījuši, lai varētu dzīvot stabili. Vainīgs esiet, protams, jūs un jūs arī cietīsiet.
Ak perspektīvas...
Centīsimies būt gaišāki, pasmaidiet skaistajai pasaulei, kas varētu būt.
21.11.2002
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
