|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Alkohols | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šajā laikā sāka lēnām nodzerties mani draugi un arī es īpaši neatpaliku.
Alkohols. Skumīgi. Vērojot to, kas notiek visapkārt, jānonāk pie sprieduma, ka alkohols ir ļoti viltīgs un nežēlīgs.
Cilvēks, kuram nav nekādu īpašu interešu, bieži vien nododas alkoholam. Tas nav atsevišķos gadījumos, bet pārsvarā. Jo īpaši tas ir izplatīts jauniešu starpā. Varu apgalvot, ka agrāk šī, atvainojiet par izteicienu, kaite nebija tik ļoti izplatīta.
Brīvs vakars – ko darīt? Var būt pasēdēt pie TV. Bet kādēļ neiedzert kādu alu? Problēma jau ir tāda, ka alkohols ar laiku paņem savu upuri aizvien ciešākos apkampienos un prasa aizvien vairāk. Ar laiku vairs nepietiek ar vienu alu un reizi nedēļā, bet vajag katru dienu. Nu var būt tas netiek pasniegts tik tiešā formā, bet gan – „Kādēļ gan neiedzert...”. Mums taču tā garšo alus... Ar laiku mums sāk patiesi garšot skrūves (šņabis ar kaut ko kokteilī). Un vēlāk jau mums pat šņabis šķiet galīgi nekaitīgs. Pat veselīgs. Tad jau uzrodas alkoholiķiem tīkamas un izdevīgas tēzes, ka katru dienu ir ļoti ieteicams ieņemt kādu alkohola devu. Tā deva ar laiku tik palielinās un palielinās...
Kādēļ alkohols būtu tik slikts? Neņemot vērā to, cik tas kaitīgi iedarbojas uz organismu, pārņemot cilvēku arvien lielākā varā, ir cits vēl svarīgāks faktors, garīgais. Cilvēks, sākot un turpinot pastāvīgi lietot alkoholu, zaudē interesi par visu. Jebkāds pasākums patiesībā ar laiku kļūst tikai tādēļ interesants, ka tur varēs iedzert, būs papildus iemesls. Kopumā cilvēku vairs neinteresē nekas, tikai alkohols. Jebkurā vietā un situācijā cilvēks meklē izdevību iedzert, viss pārējais ir pamatīgi pakārtots tam. Tik diemžēl pats alkohola upuris to nemaz nepamana. Cilvēks zaudē savu personību, alkohols to salauž un pielīdzina citiem alkoholiķiem. Un lai cik rūgti tas nebūtu, bet dzīve parāda, ka alkoholiķis pārsvarā atrod sev apkārt tādus pašus, jo tiem visiem ir viena parasti neatzīta pamatinterese – alkohols, bet citu īpaši nav. Tai pat laikā citi cilvēki vai nu norobežojas vai nu tiek norobežoti no alkoholiķiem. Vēl jau jāpiemin tas, ka alkoholiķim būs tieksme sev apkārtējos censties piesaistīt savai nodarbei, tāpat kā narkomānam. Viņš vienmēr būs ļoti apmierināts, ja jūs pievienosieties viņa nodarbei, bet bezmaz jūs neieredzēs, ja jūs neiedzersiet. Tas varētu būt saistībā ar to, ka tikai ar alkoholu viņš jūtas saistīts ar kādu. Un ja tas viņus nevieno, tad alkoholiķim ir tāda sajūta, ka nekas viņus nevieno, tad viņš paliek neapmierināts un bezmaz vai uz jums apvainojas. Tas ir saprotami – viņš jūsos ir vīlies – jūs nesaista tas, kas viņam ir primārais interešu jomā- alkohols.
Tik žēl ir, ka cilvēki nodzeras, neveltot savas dzīves brīvos un skaidros brīžus kam patiesi interesantam un aizraujošam. Viņu dzīvē burtiski visam zemtekstā slīd alkohols, paši, lai cik tas skumji nebūtu, tajā slīkst. Un pats šausmīgākais, ka viņiem palīdzēt ir gandrīz neiespējami... Viņi paši izliekas, ka neredz savu darbību prognozējamās sekas. Pēc gadiem desmit divdesmit - pilnīgi sabeigts organisms, absolūti notrulinātas domas. Katra doma saistīsies tikai ar alkoholu, katra saruna šajās aprindās saistās ar to, ko kurš ir dzēris, cik daudz, cik labi apreibina. Iedomājoties alkoholu, cilvēkam vēderā iemetas kņudīgs kamols, rīkle izkalst, rokas iedrebas, uznāk tāds jocīgs vārgums. Tas ir alkoholisms, kas noved pie absolūta interešu deficīta, pie vienīgā mērķa – iedzert arī rīt. Cilvēks zaudē to, kādēļ viņš saucas par cilvēku, savu tieksmi pēc kaut kā , pēc visa izzināšanas. Bet tieši jo tādēļ cilvēki nodzeras aizvien vairāk, ka tiem nav nodarbošanās. Un bez visa pārējā pie vainas ir paši vecāki, kas kādreizējam bērnam savu ambīciju vai vienaldzības dēļ nav veltījuši laiku, lai atklātu tam interešu iespējas. Tad nu, paaudzies cilvēks, gribot notušēt savu interešu trūkumu, sāk lietot alkoholu, tādejādi aizpildot it kā tik daudz brīvo laiku. Šausmīgi. Un galvenais, ka cilvēki labprāt paliek šādā stāvoklī. Tā ir vieglāk nekā sarežģīt prātu, atteikties no paraduma bieži iedzert un ķerties pie kā cita. Cilvēks ir, pateicoties alkoholam un kūtrumam, palicis neinerts. Viņš vairs neko negrib mainīt viņam tā ir labi un viņš negrib to saprast, jo patiesībā tas viņu baida. Cilvēku var mainīt daudzās jomās uz labo pusi, atverot acis un cenšoties palīdzēt, bet alkohols ir kas stiprāks par par parastajām sliktajām īpašībām. Tas ir spēcīgs un viltīgs. Tik ļoti žēl... Žēl ir redzēt, kā labi cilvēki un draugi aiziet, degradējas, pateicoties alkohola ietekmei. Un te maz var palīdzēt.
18.11.2002
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
