|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rudens Latgalē | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Paraugies, bāliņ, uz zeltaino apvārsni, rudens kad Latgalē nāk,
Redzēsi debesīs zilganus rumakus, kas sacelt viesuļus māk.
Ieklausies rieteņa drošajā himnā, kad tā pāri tīrumiem skan,
Viņš steidz kaut ko pasacīt šīszemes dēliem – vienīgi tev un man.
Nebaidies kalnienēs spert savus soļus, lai balss tava mākoņus sveic,
“Parādies, tuvāk, mans drosmīgais draugs,” zem kājām tev ezeri teiks.
Uzdrīksties uzlūkot ozolu vareno, kas iesarkans upmalu skauj,
“Kāp manos plecos Dzimteni skatīt,” viņš retajam jauneklim ļauj.
Lūdz pajumti eglei, lietus kad pēdīgs pār mūsu dzimteni iet,
Itin drīz varēsi sniegotā pilī, tās ledainā zālē diet
Bet tikmēr uzlūko zeltaino apvārsni, jo rudens Latgalē nāk,
Steidz valsī virpuļot princeses sārtas, kā tikai viņas to māk.
(29.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
