|
|
|
|
|
|
|
| | viss jaunais ir labi aizmirsts vecais | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kādu nakti Maibelejas pilsēta palika pavisam tumša. Pēkšņi nodzisa visas gaismas – pazuda laternu uguņi, veikalu skatlogi nodzisa; kā uz burvju nūjiņas piesitiena pazuda gaismas māju logos, izdzisa luksofori.
Cilvēki sāka satraukti kliegt, kaut kur noskanēja stiklu šķindoņa, automašīnu troksnis tām saskrienoties. Citi piespiedās pie māju sienām, citi sastinga uz vietas, kur tos notrieca satraukti skrejošie…kāda sieviete iekliedzās lielās sāpēs, bērni raudāja, kāds centās ko kliedzot skaidrot, pamācīt, taču neviens neklausījās…neizsakāms troksnis, haoss, šoks…
Pēkšņi cilvēki pamanīja neparastu gaismu debesīs. Kas gan tas bija? Nezināms lidojošais objekts? Raķete? Vai tas ir pasaules gals, pastarā diena? Nekas tāds iepriekš nebija manīts!
Nē. Gluži vienkārši pilsētai ir nopietnas elektrības problēmas.
Un tā gaisma? Tā gaisma ir mēness. (26.10.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1205
Kopā:6061530
|
|
|
|