|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mīlas stāsts rudenī | Autors - Aivis Grasmanis - Domātājs
| | Komentāri (15)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir rudens vēls,
bet tomēr ir kāds vientuļš tēls,
ne pasaku un ne tik cēls,
Kas sakās mīlam Tevi rudenī
līdz pēdējai kritušai lapai kokā
Ar salnās stingušiem pirkstiem
Tavas siltās lūpas tas skar,
Klusi dzirdi izskanam čukstus vējā:
„Es Tevi mīlu ne reizi pirmo, ne pēdējo.”
Pasaka realitātē top, uzplaukst mīla
rudenī, šoreiz ne pirmā, ne pēdējā...
Tēls ceļas kājās, saņemot Tavas rokas
mūžam mīlēt sola no rudens rudenī,
No rīta vakarā un tā ar vien,
divām sirdīm saplūstot veselā vienā rudenī.
(25.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1839
Kopā:7562541
|
| |
| |
|
Autori
