|
|
 |
|
|
|
|
| | Mīlas stāsts rudenī | Autors - Aivis Grasmanis - Domātājs
| | Komentāri (15) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir rudens vēls,
bet tomēr ir kāds vientuļš tēls,
ne pasaku un ne tik cēls,
Kas sakās mīlam Tevi rudenī
līdz pēdējai kritušai lapai kokā
Ar salnās stingušiem pirkstiem
Tavas siltās lūpas tas skar,
Klusi dzirdi izskanam čukstus vējā:
„Es Tevi mīlu ne reizi pirmo, ne pēdējo.”
Pasaka realitātē top, uzplaukst mīla
rudenī, šoreiz ne pirmā, ne pēdējā...
Tēls ceļas kājās, saņemot Tavas rokas
mūžam mīlēt sola no rudens rudenī,
No rīta vakarā un tā ar vien,
divām sirdīm saplūstot veselā vienā rudenī. (25.10.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|