|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nostaļģija | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
… Es eju pa ielu
Auksts, ass rudens gaiss
Vienaldzīgi atsitas man pret seju.
Es neredzu nevienu sev apkārt
Tik nokārtu galvu eju..
Mans solis ir ātrs, bet smags
No kā es bēgu?
Negribas nedz smaidīt, nedz runāt
Tik spēju dusmīgi kurnēt
Sakarsis deg man noraudāts vaigs
Viens mērķis- pamest, nospļauties,
Nozust..
Tik nežēlīgs un pelnos sadrupis šis laiks.
(23.10.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1339
Kopā:7155410
|
| |
| |
|
Autori
