|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nelasi | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nezinu, vai kāds mani atcerēsies ar labu vārdu, jo esmu nelietīgs. Bezgala traks.
Man uz tik daudz ko ir nospļauties un tik daudz kas mani uztrauc. Man patīk un es neieredzu absurdu. Tas ievirza un sabojā. Visu.
Esmu absolūts egoists ar altruista iezīmēm. Dīvaini, ne? Es rakstu jo man tas patīk un arī tādēļ, lai apliecinātu sevi.
Vai tas ko nozīmē?
Es zinu ko tas nozīmē. Bet es taču rakstīšu par sevi tikai to labāko. Jo mīlu es
sevi.
Pat Nīče sevi mīlēja un neieredzēja.
Jā jā, es to pamanīju, bet vai tam kāda nozīme, ja ir tāds sausums.
Atsaucos uz savu dzejoli Reālija. Tā jau arī ir. Un tā būs. Jo es zinu.
Man bail par savu gudrību, ko var samaitāt mana muļķība. Es naivs. Lepojos ar to pie sevis, bet bīstami.
Man bail, ka reālija piepildīsies vispirms manā dzīvē un to iznīcinās un tikai tad beigsies pasaule. Reālija.
(18.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1398
Kopā:6148084
|
| |
| |
|
Autori
