|
|
|
|
|
|
|
| | Viss mainās… | Autors - AkAA
| | Komentāri (11) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl nesen gaidīju
Ikkatru zvanu,
Lai vientulību aizsviestu,
Kaut arī viltu manu.
Bet tagad vēl un vēl
Spiežu telefonā “kluss”,
Lai prāta līksmes dēļ
Ar sevi pašu dzīrotu…
Mazā vardīte – sirds
Dubļos noslēpusies dziļi,
Līdz sausums mitēsies
Un mīlas lietus nolīs…
Tas nolīt var pēc gada,
Var nenolīt nekad…
Bet manī prieks ir patiess,
Un tuksnesī zied kaktuss!
(02.10.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1239
Kopā:6135283
|
|
|
|