|
|
|
|
|
|
|
| | Puķes | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Puķes, ko viņš man uzdāvināja bija neaizmirstulītes. Nē...narcises. Varbūt. Es neatceros. Viņa acis bija tik noslēpumainas un neprātīgas. Tūlīt kaut kas notiks. Vajadzēja notikt. Un tad viņš ar tikpat viltīgu smaidu pasniedza tās... puķes.
Pirmo reizi es redzēju sev pasniegtas pretī tādas puķes. Tās nebija rozes. Es neatceros, kas tās bija, bet rozes noteikti ne. Un pareizi.
Rozes es parasti mēdzu sakaltēt un atstāt „par piemiņu”. Un līdz ar tām sakalta arī mirklis. Sakalta, un ierāmēts atmiņu rāmītī tika pievienots manai galerijai. Ak, Dies`! Cik man daudz sažuvušu atmiņu: sarkanas[mīlestībai], baltas[cerībai] un visbeidzot dzeltenas...uz šķiršanos. Un man bija skumji. Ne manas asaras, ne sirds nespēja atdzīvināt šīs trulās un mulsinošās puķes. Es pat vairs neatšķīru, kas man tās bija dāvinājis. Un bija jau arī vienalga. Visas tās- ar izrautu dvēseli kā nevainīgi pakārtie aizmirstas karājās pie griestiem. Un nekad vairs neizpelnījās ne manu skatienu, ne smaidu. Vienalga. Briesmīgs mūžs. Nu un? Man par to nebija nekādas daļas. Lai jau karājas tur, muļķes. Sadedzināt tomēr arī žēl...[slinkums]. Kā mēmas manas vēstures aculiecinieces tās dekorēja koka griestus. Tik sekli...
Un tad viņš ar viltīgu smaidu pasniedza man tās... kuras nevarēja ne sakaltēt, ne saherbarizēt starp grāmatas lapām, ne kā citādi padarīt mirstīgas. Īstenībā tās pat neizturēja līdz mājām. Vienkārši novīta no manu un viņa roku siltuma un bija pagalam.
Jā, jā... puķes tās bija... Neaizmirstulītes. (25.09.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
Dažas patiesības par “OPEL”
Dažas patiesības par “OPEL”
1.Kāpēc Opel ir apsildāms aizmugurējais stikls ?
Lai sasildītu jūsu rokas, kad stumsiet automobili.
2.Kā panākt, lai Opel ieskrienas no 0 līdz 100 km/h 10...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1277
Kopā:6133867
|
|
|
|