|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Parodija par gredzena mešanu vai tauriņa efektu | Autors - Poena
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kā jau katrā labā pasakā bij teikts: ”Reiz...” ha! Reiz dzīvoja kāds kungs un viņam bija teļš. Visi labi zināja, ka kungs ar pudeli bij pazīstams un iedzēris pie kaimiņiem uz teļa zoli spēlēt jāja. Viņa dzīves likstas ar to vien nebeidzās, jo trenkāt meitas viņam patikās un tāpēc viena acs ik pa laikam zila gadījās.
Kādu vasaras vakaru, kad vīrs bij nebeidzami sareibis un uz teļa leca aulēkšiem, gar ceļa malu Slaida dāma ganījās. Brašais Kungs to uzrunāja: ”Ko tad Slaidā dāma ganies tā? Še pudeli, lec man blakus un laižam zoli uzraut!” Slaidā dāma paskatās, novērš aci un teic: ”Tu jau lopos deri, kūtī vieta tev ar govīm runāt.” Kungs nobēdājās, nodzēra no pudeles, teļam padzert iedeva un putekļi tik nokūpēja, kā bij jau prom.
Nākošajā rītā Kungs ar teļu mājup devās paģirās. Skatās, teju, Slaidā dāma ganās. Kungs nu nobrieda to atkal uzrunāt un pa ceļam Jāņu zāles saplūca. Pieglaudis matus, rokas nomēzis ar smilti, pieauļo ar teļu pie Slaidās dāmas teic: ”Slaidā dāma, labrīt tev saku.” Slaidā slinki atcērt: ”Labrīt!” Kungs dzerot palikušo graķīti saka: ”Slaidā dāma, šīs Jāņu zāles es Tev saplūcu, jo tu tik daiļa un runā ar mani.” Slaidā dāma aiz izbrīna pat asaru nobēra, jo neviens vēl nebij tik jūtīgs kā Kungs uz teļa pret viņu. Tad nu abi kopā aulēkšiem uz teļa jāja.
Visā ciemā jaunumi nu paskrēja, sievas klaču sita – jaunākā mode ar savu izredzēto uz teļa jāt, vīri atkal alu sita – meitas varot tik ar teļu tagad noķert. Slaidā Kungu iepazina un nu viņa paražas sagrabēja. Kungs par eleganci pārvērtās, Slaidā tuknāka nu palika un kopdzīve viņiem patika. Teļš tik ķērca – pudeli jau mēnešiem pat redzējis nebija un tāpēc Slaido ik pa laikam laukā dzenāt ņēmās. Kunga kaimiņi nu vairs zoli nepazina.
Kungs nu Slaido mīlēt ņēmās tomēr ik pa laikam ar zolē ieveldzējās, jo Slaidā ganīties nu gāja. Teļš bij priecīgs, laimīgs un aulēkšiem jāja, kaimiņi bariem saskrēja, bet kungu nepazina. Tik pēc teļa nodomāja vai ta Kungs i atgriezies? Kungs nu zolēja, ka pat pudeles ripoja.
Nākamā rītā Kungs ar teļu paģiras pa ceļam uz māju tirgoja. Slaidā Kungu mājās iekaustīja. Visā ciemā jaunumi nu paskrēja, sievas klaču sita – jaunākā mode ir izredzēto iekaustīt un varu pār viņu pārņemt, vīri atkal alu sita – iedod tik meitām vaļu, aknas izvilks ne gaļu.
Tā nu Kungs un Slaidā – katrs savā stūrī piecas dienas nosēdējuši, ņēmās izlīgumu slēgt un saistības par laulību pārvērst, jo mīla stipra un jūtas plašas. Skanēja mūzika, baznīcā zvani, kaimiņi saskrēja – Kungs Slaido uz baznīcu ved!
Laulība noslēgta, visi priekā vairākas dienas līksmoja. Nākamajā rītā Kungs ar teļu paģiras tirgoja un Slaidajai tas it nemaz nepatika. Slaidā kungu atkal iekaustīja un ar dāvāto gredzenu pa pieri iebakstīja. Pēcāk gredzenu aizmeta un teica: ”Slaidā vairs nebūšu tādam lopam.” Tā nu Kungs un Slaidā – katrs savā stūrī piecas dienas nosēdējuši, atkal ņēmās viens otru mīlēt. Pēcāk Slaidajai gredzens bij rokā un ganīties tā devās.
Tā nu Kungs ar Slaido dzīvojās, gredzens ik pa laikam lidinājās līdztekus šai skarbajai dzīvei. Te, piektās dienas vakarā, Slaidā izskrien no mājas un Kungs pakaļ. Slaidā atvēzē to roku un gredzenu met Kungam: ”Neesmu vairs Slaidā”. Kungs apstājās un galvu nolieca, gredzenu pievāca un sirdssāpēs iebrēcās: ”Vai tu dulla, vai tu ko, šķaudīt nedrīkst neparko?” Teļš pat zem galda palīda un pudeli pameta.
Visā ciemā jaunumi nu paskrēja, sievas klaču sita – jaunākā mode ir gredzenu mest vīram vairākas dienas pēc kārtas, vīri atkal alu sita – vai gredzenu mešanas konkursā sievas piedalās?
Kungam viss līdz kaklam, izplānojis bargo tehniku – piesējis striķi ar cilpu šķūņa galā, rāpsies uz teļa, liks sev cilpu pie kakla un teļam teiks: ”Mājā pieliekamajā ir pudele, vari skriet to izdzert.” Tad nu Kungs stutē teļu augšā – ies nu kārties! Sagadīšanās vai kas – vecs vīrs ar kazas bārdu svilpodams iet gar māju un uzrunā Kungu: ”Liec teļam un striķim mieru”. Kungs pagriezis galvu atsaka: ”tu Barons vai gans?”. Vīrs: ”Es tas. Dzirdēju par gredzenu mešanas konkursu”. Kungs acis izplētis galvu šūpo, jo sirds tam sāp. Vīrs Kungam saka: ”Vai zini, ja tauriņš vienā pasaules malā spārnus ievēzē, tad otrā pasaules malā vētra no vēziena vaļā iet?”
p.s.
It viss, kas liekas vienmēr var tikt saprasts savādāk.
Nepārprotiet, tieši neizdzīvojiet.
(29.09.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1285
Kopā:6115741
|
| |
| |
|
Autori
