|
|
|
|
|
|
|
| | Šķiršanās | Autors - only_me
| | Komentāri (20) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vārds pa vārdam no mutes veļas,
Ne lejā krīt tie, ne augšā ceļas.
Tie paliek gaisā karājoties,
Manā sirdī glabājoties.
Tavi vārdi: „Es tevi ienīstu!”
Kaut neviens tādus vairs neteiktu!
Tie tik skan un skan un visi no tavas mutes.
„Kaut beigtos reiz tavi vārdu plūdi,
Tu nesaproti, ka tu to pašu, ko es jūti?
Nu beidz, saņemies, nomierinies!
Šķiramies, katrs uz savu pusi šā kā tā ies!”
Es sitīšu sienu līdz asaras sāks birt,
Kamēr tu liksi citai meitenei mirt
No domām, ka nekad vairs nebūsi viņas.
Jauna diena, jauns sākums, jauna es,
Un nu man vienalga vai Tu esi uz pasaules.
Man blakus ir cilvēks, kuram es esmu dārga,
Par tevi viņš nekad nedzirdēs ne vārda,
Jo tu esi nulle, tu neesi nekas
Kā izslimotas vējbakas
Vienreiz mūžā un vairs nekad! (29.08.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|