|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šķiršanās | | Komentāri (20)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vārds pa vārdam no mutes veļas,
Ne lejā krīt tie, ne augšā ceļas.
Tie paliek gaisā karājoties,
Manā sirdī glabājoties.
Tavi vārdi: „Es tevi ienīstu!”
Kaut neviens tādus vairs neteiktu!
Tie tik skan un skan un visi no tavas mutes.
„Kaut beigtos reiz tavi vārdu plūdi,
Tu nesaproti, ka tu to pašu, ko es jūti?
Nu beidz, saņemies, nomierinies!
Šķiramies, katrs uz savu pusi šā kā tā ies!”
Es sitīšu sienu līdz asaras sāks birt,
Kamēr tu liksi citai meitenei mirt
No domām, ka nekad vairs nebūsi viņas.
Jauna diena, jauns sākums, jauna es,
Un nu man vienalga vai Tu esi uz pasaules.
Man blakus ir cilvēks, kuram es esmu dārga,
Par tevi viņš nekad nedzirdēs ne vārda,
Jo tu esi nulle, tu neesi nekas
Kā izslimotas vējbakas
Vienreiz mūžā un vairs nekad!
(29.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
