|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Lūdzu kliedz!!! | Autors - Esmu grēcinieks
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es dzīvoju tukšu dzīvi.
Tad nobijos no tukšuma,
Nobijos no klusuma
Un kliedzu.
Uz mirkli sev brīvību sniedzu.
Jo apnikusi anarhija.
Jo apnikusi sevis parodija.
Lūdzu kliedz ar mani!!!
Līdz ar pēdējām atbalsīm
Pazudīs kliedziens.
Un tad...
Tad tukšums...
Spīdzinošais klusums.
Tāpēc lūdzu kliedz ar mani!
Tad kliegsim tik skaļi,
Lai sadzird ikviens,
Kam dziļš bijis dzīvības miegs.
Lūdzu kliedz ar mani!
Tu ar savām brūnām acīm
Ieskaties manā izmisušajā sejā
Un turpini griezties savā sapņainajā dejā,
Tikai nočuksti-
Viss būs labi...
Kaut zini tas nelīdzēs. (28.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1843
Kopā:7562545
|
| |
| |
|