|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Saruna nekur | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nākotnīte grūtdienīte savas miesas ģindējusi
Cilvēceļi, joku desas, redzēja to labai būt.
Nākotnīte atraitnīte visus savus zaudējusi,
Kopējs tai ar pagātni ir tik laika rāds, kas jūk.
Nākotne ir nogurusi, savas miesas atlaidusi,
Nav par ko tai pārdzīvoties, viss jau noticies, kam būt.
Nākotne ir sabirusi likumsakarībās klusi –
Nav tai vairāk daļas lielas, nav vairs puķu, nav kam plūkt.
Nākotne uz savu māsu, savu māsu Pagātnieci
Laikam nedaudz apvainojās, pietika jau uzdzīvot.
Pagātne tik dikti kauca, citi bij tie vaininieki,
Visi paši vaininieki, viendiennieki apskatot.
Nākotne tad padomāja, visu ko vien varējusi,
Teicās, būs tā Nebūtība, patiesāk būs tā.
Nākotne tad ieminējās, vēl tik daudz nav sabeiguši,
Ja vēl laikā atmodīsies, spēs vēl mēģināt.
22.02.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
