|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz zvaigznēm | Autors - Esmu grēcinieks
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es esmu cilvēks.
Kā cilvēks nogrimis renstelē.
Krītot noliku sev priekšā restes,
Smagas, sarūsējušas dzelzs restes.
Tomēr caur niecīgām starpām
Es skatos uz zvaigznēm.
Uz viņu spožām smailēm.
Un domāju tiecamies uz tām,
Bet tiecos uz restēm,
Uz smagām, sarūsējušām dzelzs restēm.
Uz restēm kuras sev priekšā noliku,
Kuru dēļ brīvībā netiku.
Uz restēm, kuras liedz man sakatu
Uz zvaigznēm. (01.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1000
Kopā:7031905
|
| |
| |
|