|
|
 |
|
|
|
|
| | Veroties akā | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai zināt, kā var patikt aka,
Vai neziniet nu dien nekā?
Tā aka ir tik tad man laba,
Kad metot akmeni, šļakst sejā man.
Un labāk, lai ir aka sekla,
Un ūdens tuvu malai lien,
Nu nekā, ka tai dibenmala
Tik tālu, spulga nesariet.
Un dod man vienmēr jaunu sparu,
Kad metu, lai var saprasties,
Ka akmens mans nav tukšā gājis,
Es spētu jaunu mācīties.
Man vajag jūsu pretrunības,
Un neslēpiet nu tās nekad,
Ja nesaņemu sāpes tiesu,
Pār mani stagnācija nāk.
24.08.2003 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|