|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skaņu improvizācija jebšu manu domu migrācija | Autors - Trubadūrs-Kalambūrs
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es apstājos... un nedaudz padomāju,
Uz māju vakarā kad gāju,
Un sapratu to, ka patiesībā nezinu neko...
Es esmu kā suns: visu redzu un varu daudz ko saprast,
Bet ne visām problēmām spēju risinājumu rast,
Tad ņemu es rokā pildspalvu, arīdzan galvu
Un sāku rakstīt, lai attīrītu savu saķepušo suņa spalvu...
Es rakstu par to, ko redzu, ko dzirdu, ko jūtu,
Un nevarētu teikt, ka mani teksti īpaši dziļdomīgi būtu,
Tie atspoguļo manu dzīvi, uzskatus, ideālus banālus,
Kritienus teatrālus un notikumus katastrofālus,
Manā galvā notiekošos festivālus
Pēc kārtējo reizi pārāk daudz izdzertā alus.
Nu, ja – tā jau tas ir: kad priecīgāks prāts,
Uz rakstīšanu neraujas spalvaskāts –
Tāds nu reiz ir šis dīvainais agregāts...
Vēlos visu pateikt bez aplinkus ceļiem,
Uz riņķi vien vedošiem karuseļiem,
Un negribu traucēt es sentēvu veļiem
Ar saviem garajiem dzejoļiem un platajiem soļiem,
Kas liek panikā ripot ceļmalas gludajiem oļiem.
Es jau varu uzrakstīt dzejoli vai dziesmu,
Bet nezinu, vai tas aizdegtu sirdī to dziestošo liesmu
Un aizķertu dvēseles stīgu attiecīgu,
Padarītu Tevi priecīgu,
Nomāktu garlaicību,
Un ieviestu kaut nelielu apskaidrību...
Kas tad man liek šos tekstus rakstīt,
Ar pildspalvu papīram bakstīt?
Atskaņas – tās tās maņas,
Man sirdij tik tuvās skaņas,
Kas izskan vārdā rakstītā vai teiktā,
Papīrā beigtā vai darbā līdz galam nepaveiktā...
Šīs skaņas galvā man skan un tvan,
Klusu kā oda sīcieni san manās ausīs,
Nez, vai viņas kāds arī klausīs?
Man domas tik zib un ņib,
Vienalga tām – prāts mans to grib vai negrib.
Brīžiem tās plašajā visumā skrien,
Te atkal pa degunu iekšā lien –
Caur smadzeņu purvam brien arvien,
Uz augšu tik vien un tā mūždien
Tās skrien un prātu man sien...
Es izslēdzu TV, radio, mūziku,
Kāds man reiz iemācīja šo lēto triku –
Atstāju tik prātu pliku,
Bet bez domām savām es nepaliku,
Tās man atliku likām
Un galvā raisās tikām,
Līdz kamēr gals pienāk viņām –
Šīm atmiņām trejdeviņām...
Es domāju, nu jau būs gana,
Mans prāts jau arī to mana,
Ar ko te ir darīšana –
Ar domām, kas galvā man šaudās,
Uz visām pusēm nemitīgi spļaudās,
Jūtu – drīz te kāds raudās,
Sirds izplūdīs neizmērojamās gaudās
Un nez vai to turēt jaudās,
Šo smago nastu –
Tik prastu un reizē neparastu
Kā domu nesaprastu,
Ir jāpierod, lai ar to aprastu,
Un prāts ar sirdi kompromisu rastu...
(09.06.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
