|
|
|
|
|
|
|
| | Mūžiņš | Autors - Lāčuks
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es paceļos uz pirkstu galiņiem.
Uzkāpju kociņu galotnēs,
uzkāpju pašā kalniņa galā,
Pakāpjos uz akmentiņiem.
Un palūkojos aiz saulītes.
Es gribēju savu mūžiņu redzēt,
bet ieraudzīju pļaviņas un upītes.
Mans mūžiņš tāls un nesasniedzams vēl.
Tas nezināms un neizdibināms. (24.05.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1812
Kopā:6121981
|
|
|
|