|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sargeņģelis | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs runājām ar viņu nupat.
It kā pagājuši gadi.
Mēs izteicām iegūto pieredzi,
It kā būtu runāt par ko.
Mēs sēdējām mākonim virsū,
It kā tas nebūtu vate.
Mēs plucinājām spalvas,
It kā bez tām eņģeļi lido.
Mēs skatījāmies acīs,
It kā laikam būtu dvēsele.
Mēs sadevāmies rokās,
It kā sirds mācētu lēkt.
Mēs jutām apkārt pasauli,
It kā zeme nevilktu klāt,
Mēs atradām zaļu zāli,
It kā laiks varētu stāt.
Mēs abi vienlīdz balti,
It kā balts būtu krāsa.
Mēs abi vienlīdz melni,
It kā melns būtu labi.
Mēs abi vienlīdz traki,
It kā trakos nesoda.
Mēs abi vienlīdz prātīgi,
It kā prāts būtu labāk.
Mēs runājām nupat ar viņu,
It kā saprast būtu iespējams.
Mēs lidojām reizē un likās,
It kā varētu satikties vēl.
(22.05.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
