|
|
|
|
|
|
|
| | Es vakar redzēju elli | | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es vakar redzēju elli.
Tā pat nebija manējā.
Tur apdzisa divas zvaigznes, tās spīd,
Bet ne pie manām debesīm, vairs nē.
Cietējam ellē es centos palīdzēt,
Bet nezinu, kāda jūra atvieglos sāpes,
Cik krāsains rudens liks aizmirst,
Kādi vārdi atmiņas neplēsīs.
Es vakar redzēju elli,
No četrām zvaigznēm palika
Divas. Divas tur, divas šur
Un četras vairs nebūs nekad.
Arī es cietu šajā ellē un mani nemocīja,
Tad kā sāp tam, kuram muguru per?
Ar drauga ķēdi sāpīgi rokas slēdz.
Gribētos to mērkaķi pašu pērt.
Es vakar redzēju elli,
Draugs aizliedza pērt, nevajagot.
Viena elle jau ir, netaisi arī sev,
Tici man, ka ļoti uguns sāp. (22.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|