|
|
 |
|
|
|
|
| | Tad, kad... | Autors - Lāčuks
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tad, kad kokiem lapas zilas kļus,
Es atnākšu uz tikšanos.
Tad, kad jūra atkāpsies,
Es būšu ava vien ikdien.
Tad, kad saule kritīs jūrā,
Es teikšu "jā" vien tikai tev.
Tad, kad egle nobirs reiz,
Es dzīvošu ar tevi vien.
Un tu jau zini,
tā nebūs un nav bijis.
Un saprati no pirmā vārda-
Uz nesatikšanos... (20.05.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1200
Kopā:6759015
|
|
|
|