|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tad, kad... | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tad, kad kokiem lapas zilas kļus,
Es atnākšu uz tikšanos.
Tad, kad jūra atkāpsies,
Es būšu ava vien ikdien.
Tad, kad saule kritīs jūrā,
Es teikšu "jā" vien tikai tev.
Tad, kad egle nobirs reiz,
Es dzīvošu ar tevi vien.
Un tu jau zini,
tā nebūs un nav bijis.
Un saprati no pirmā vārda-
Uz nesatikšanos...
(20.05.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1761
Kopā:7034619
|
| |
| |
|
Autori
