|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Patiesībā | Autors - Ronalds
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es jau redzu tavās acīs
Cik nemierīgi smaidi
Es jau zinu, ko tās sacīs
“Kāpēc tu vēl gaidi?”
Un tad tev liksies viss, ko saku
Visparastākie vārdi
Un tad tu manu ceļa taku
Aizmirsīsi ātri.
Un uzkāpsi tu uz zaļas zāles
Un neredzēsi pēdas
Pieņem tās kā savas zāles
Lai izārstētu bēdas
Tu priecājies savā un
Es ārdos savējā pusē
Tu manos sapņos runā
Bet patiesībā klusē…
(28.04.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
