|
|
|
|
|
|
|
| | Nesanāk | Autors - Endželīc
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mūsu dārzos vairs neaug smaidi
Tos nosaldējis ziemeļvējš
Un es sēžu dzelkšņu pavēnī
Un jau simto reizi mācos runāt ar tevi
Nesanāk
Tu dursti mani ar savām dzejoļdrātīm
Un sāpini ar katru atziņu-draudzības nav
Jo es tiešām visu varētu atdot
Lai uzplaucētu atkal mūsu smaidu pumpurus
Nesanāk
Mani drebina tavs klusums
Bet tu nekad neļauj klusēt man
Un es atkal nespēju tev piekļūt
Atkal jau dzelzs siena
Un uzraksts- ''Draudzība neeksistē''
Es nespēju pagriezties un aiziet
Nesanāk
Jau simto reizi es bungāju pie taviem vārtiem
Jau simto reizi drebinos ziemeļvēja klusumā
Jau simto reizi klusām čukstu- ir draudzība, ir
Jau simto reizi vēlos tev to pierādīt
Nesanāk (24.04.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1705
Kopā:6062030
|
|
|
|