|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Apvainojies uz dzīvi | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu ko lai saku saku?
Dzīve dara mani traku.
Man uz dzīvi apvainoties -
Nospļauties un sastrīdēties.
Klusēju un vēsi raugos
Es no malas savos draugos.
Patiesībā veros sevī
Atkal veros stulbi sevī.
Nepalīdz ne rupjas lamas,
Nepalīdz ne sisti ģīmji,
Nepalīdz pat karstas skavas,
Neglābj mani pat ar līmi.
Saki vien, ka īpašniecisks,
Drīzāk tikai iejūtīgs,
Tikai žēl ka iejūtība -
Manī vērsta, nepalīdz.
Apstākļi un sakritības,
Nu par daudz jau , slikti kļūst.
Apkārt tikai nelaimes nāk,
Ko lai dara, nez kas lūzt?
09.07.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
