|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klaidoņu daudz | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Klaidoņi uz ielām, kur vien acis nepamet,
Sejām vājām, zilām, dzīve tos vai dzīvei tie.
Un ar katru dienu pamanās tie vairāk būt,
Tiem vairs cerību nav sapņot par ko kļūt vai būt.
Bezcerīgais instinktisms paņēmis to domas -
Vienīgais ko sasniegt vēl - ēdiens, kādas gultas;
Primitīvās vēlmes kopt, sagrābt to ko gribas,
Tā ir viņu patiesība, viņu ambīcijas.
Bet vai tikai klaidoņiem piemīt tik šīs tieksmes?
Paraugos uz citādiem, arī tādas slieksmes.
Piepildīt tik taustāmo, tā gūt kādas baudas.
Aizmirsa par iekšējo, piepildīt tik dziņas.
Būt par gara klaidoni, tā ir simtsreiz ļaunāk,
Tad jau labāk nepiedzimt, nebūs kādam aukstāk...
05.04.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1327
Kopā:6130804
|
| |
| |
|
Autori
