|
|
|
|
|
|
|
| | Miegainā dzeja | | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Miegā pazaudētas velna asaras-
man tās tik ļoti vajag,
es tiecos pēc vasaras,
ar kuru spēlēties naivi.
Pamostos un uz pasaules vairs neaizmigt,
jo tādas pasaules nemaz nav,
dziļi,dziļi stigt
līdz ceļiem elles ūdeņos.
Zemeņpienā mana būtība mazgājas,
tai tīrai tik un tā nepalikt,
man nav un nebūs īstas mājas,
jo esmu tikai dzeja. (08.04.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2592
Kopā:6108924
|
|
|
|