|
|
|
|
|
|
|
| | Es slauku | Autors - ivi
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es slauku ielu ar slotu,
Tāpat kā savu sirdi.
Nē, es neslauku to prom.
Es to tīru,
No visādām nejēdzībām,
Arī no tevis,
Nē, laikam jāsaka no tavām
Pēdām.
Tavas zoles atstāja dubļus.
Ir grūti tevi vainot pie tā,
Ka slota sāpīgi dubļus plēš,
Tavs solis bija raits un skaists.
Kā pēdējais ziemas sniegs,
Bet nu tev jākūst nost,
Zaļu zāli ilgojos.
Ai, cik tajā labi atlaisties snaudā,
Silti, mīksti un jauki,
Ja vien arī tajā nebūtu ērces,
Ērces ar dubļainām kājām. (06.04.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|