|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Netikums? | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņas acīs atspīd bailes,
Jo it kā bīstami spiež spailes.
Un sargā tā savējo noslēpumu
Kā šādu vai tādu, bet netikumu.
Tā maziņā būtnīte vienmēr
Iet palīgā mātei, bet tomēr
Tā kaunas jo apkārt tā pieņemts,
Ka apkopējai būt ir negods.
Šī durošā nezāle sirdī,
Šī negantā atziņa pūlī.
Tas viss tā sāpina viņu
Un galina pašapziņu.
Ik dienas tā nākot uz darbu
Tik baidās nesatikt kādu,
Ko pazīst tā ikdienas dzīvē,
Lai nebūtu kauna.
.................Lūk tā.
23.02.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
