|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | laiks | | Ievietojis: arpa |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tādu cilvēku nemēdz būt
un es tāds neesmu
Ivans Ahmetjevs
Laiks. Tev nosprausts. Viens un pats tu ej.
Liec galvu, kad sit. Pieliec, lai nesasit.
Viens un pats. Tu (varbūt, nu) spēj.
Šķir dienas. Te savas, te nē. Turi muti, klusē.
Liec sevi, kad nepietiek. Pieliec, kad pietiek.
Viens un pats. Jā (piedod, nu), ja tu spēj.
Tu tāds neesi? Nemēdz tādi būt?
Liec ticēt, ka var. Liec, kad vairāk nē.
Viens un pats. Vajag un (tu skat, nu) vēl spēj.
---
*nerausties – kāds augšā klusiņām smejas. Neaizbiedē.
(01.05.2023) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
