|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie tautas | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tāpēc esi dzīvē ieradies,
No sevis prom lai ietu?
Tik ļoti, ka to nevar pasacīt,
Sirds mīlēt grib šo vietu.
Bet aizpeld laimes zelta zivtiņa,
Un makā nav pat zvīņu.
Es jūtu to, ko daudziem piemirst lemts –
Ir jādodas uz cīņu.
Jel turiet lukturīšus kabatās,
Jo bērni ceļu jautās,
Kad pašam sevī tev būs jānonāk,
Šai zemē un pie tautas.
(04.02.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
bez smecera (03.02.2023, 15:48)Kurš vairs dzejai guni kur? Tā vien Šišlo jāuztur. Lai neviens te nekļūst pikts - dzeju glābt nav nekas slikts! :)Ljurbenjaaks (viesis) (01.02.2023, 15:41)Šišlo viens te ņemas. Kur pārējie dzejnieki?bez smecera+ (viesis) (19.08.2022, 15:41)Ķirmji nu mēs dzejas sijām, aizmirstajām melodijām. Reiz mēs tikumīgi bijām, stāvējām pret perversijām. Gars ir maize sirdīm trijām; paši cepam, paši rijam! :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
