|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie Gaujas | | Ievietojis: basite |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad būšu atkal pie Gaujas,
Tad gaidīšu vienīgi Tevi.
Kļūs domu takas īsas un šauras,
Viss dzīvs, ko guvi un devi.
Es aizmirsīšu brīžus,
Kad manai dvēselei sala
Un skumjām nebija gala.
Dvēsele atplauks kā ziedi pavasaros
Un jautri plūdīs kā upe palos...
Sirds vīteros kā putni zaros
Bites sanēs no zieda ziedā,
Upe čalos, šlakatas metot krastos,
Un Tu mūžam dzīvosi sirdī manā.
(04.12.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1417
Kopā:7251925
|
| |
| |
|
Autori
