|
|
|
|
|
|
|
| | Pie Gaujas | | Ievietojis: basite | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad būšu atkal pie Gaujas,
Tad gaidīšu vienīgi Tevi.
Kļūs domu takas īsas un šauras,
Viss dzīvs, ko guvi un devi.
Es aizmirsīšu brīžus,
Kad manai dvēselei sala
Un skumjām nebija gala.
Dvēsele atplauks kā ziedi pavasaros
Un jautri plūdīs kā upe palos...
Sirds vīteros kā putni zaros
Bites sanēs no zieda ziedā,
Upe čalos, šlakatas metot krastos,
Un Tu mūžam dzīvosi sirdī manā. (04.12.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1335
Kopā:6454825
|
|
|
|