|
|
|
|
|
|
|
| | Pie tribunāla | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tieši un sirdī izsāpēti par to, kā pieredzam noziedzību pret cilvēci.
Karsts laiks, bet sirdi ledū sastindzina.
Min vergu takas latvieši, kā mina.
Nav asaru. Smags smaidu žogs no svina.
Karsts laiks, bet sirdi ledū sastindzina.
Karsts karš, kas pilsoņu – tie jutīs, zinās
Pret stobriem iet, lai apspiedēji tinas,
Kas vakcīnas uz “žurkām” izmēģina.
Karsts karš, kas pilsoņu – tie jutīs, zinās.
Nē, stobri netiks ne pret vienu griezti,
Kam sirdī Latvija, tās lauki, miesti;
Mēs zvaigžņu bērni atkritumos sviesti.
Nē, stobri netiks ne pret vienu griezti.
Vai krematorijā pie tribunāla,
Kur piedošana tikpat sveša, tāla,
Ar augoņiem no zemes rumpja bālā
Pat uguns bultas šoreiz netiks galā? (16.07.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|