|
|
|
|
|
|
|
| | Dīvainā pilsētā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš nokļuva dīvainā pilsētā,
Kur nami ar aizslēgtām durvīm.
Tās visas kā noburtas dvēseles,
Kā neizbrienami purvi.
Viņš nespēja ticēt, ka slēgtas tās,
Un nespēja ticēt, ka vaļā.
Tam kliedzienā šķobījās spogulis
Un ņirdza: “Vari vēl skaļāk?”
Caur ādu kā strāva plūst dzīvība,
Bet aklumam trūkst loka plašā,
Kas atvērtos viņā kā brīvība
Ar domu – svešums sēž pašā.
Viņš saprast grib visu, kas nezināms,
Šai sekundē mūžības priekšā.
Kad ārā kā cietums zib pasaule,
Sirds ziedos atraisās iekšā.
Ir īstums balts ceļš starp šīm dzīvēm viss,
Ne maldi par vēzi, kas šūnās.
Pat slimam un nelietim brīdi prieks ris,
Pār galvu krītot kā dūnas. (15.06.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1048
Kopā:6126435
|
|
|
|