|
|
|
|
|
|
|
| | 1984 | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kā bija tad...
Kad dzimis bērns, lai mācītos un augtu,
Bet nezina vēl īsti, dzīvot kam –
Par tēvzemēm lai savienības sauktu,
Starp kurām uzdīgt sapņu ozolam?
Kad pamats ielikts negrozāmā varā,
Kas vienu otram līdzvērtīgu tur
Un nēsā dzejniekus uz rokām starā,
Bet draugu starpā ienaidniekus bur.
Kad nezina pat mīlestības cenu
Un to, ka lēti pārdodama tā.
Ka dziesmu pēc tam dziedāsi tu senu
Un kaunā/bailēs vērsies karogā.
Ka nerunāsim, nedzīvosim brīvi,
Būs paraugs pašu nīstais biezo bars,
Kas tīro apgāna un gara dzīvi…
Bet kurš tev teica tad, ka pastāv gars?
Nav laiks no laika pēkšņā plaisā šķirams,
Kaut plaisu šo par atmošanos sauc,
Kas brīdi aizmirsties liek labam, tīram,
Un mājās traukt kā gāju putni trauc. (23.03.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1001
Kopā:6126388
|
|
|
|